Tirgi pastāvīgajā krīzē ir adaptējušies. Gada laikā eiro pret dolāru krities par 2,2% līdz 1,3218 eiro, barels naftas Brent pieaudzis par 1,3% līdz 108,8 dolāriem.

Globālie fondu tirgi gadu noslēguši ar diezgan labiem rezultātiem” S&P500 indekss audzis par 13,4%, Stoxx600 – par 14,7%, Hang Seng – par 22,3%, Nikkei – par 19,2%.

Bet SVF gada sākumā konstatēja: „Pasaules ekonomikas atjaunošana ir apstājusies, finanšu sistēma ir novājināta, visur valda uzticības krīze, politiķi aizņemti ar vēlēšanām”. Situācija ir sliktāka nekā 2008. gadā, brīdināja SVF rīkotājdirektore Kristīne Lagarda.

Eiropas Centrālā banka līdz septembrim situācijā neiejaucās. Suverēno parādu krīzi izprovocēja valdības, viņas arī ir atbildīgas par parādiem, paskaidroja ECB prezidents Mario Dragi. Taču tad, kad krīze sasniedza apogeju, ECB uzņēmās atbildību par eirozonas likteni un garantēja suverēno obligāciju izpirkšanu neierobežotā daudzumā.

Nogludināt situāciju palīdzēja straujais (5%) attīstošos tirgu pieaugums un par gaidīto dzīvīgākā ASV ekonomikas atjaunošana, uzskata Citi galvenais ekonomists Villems Bauters.

ASV ir nopietnas budžeta problēmas un pastāv fiskāla pārrāvuma draudi 2013. gada sākumā: ja kongress un Baltais nams nevienosies par budžeta deficīta samazināšanu, spēkā stāsies asignāciju samazinājums un nodokļu celšanās par 607 miljardiem dolāru.

Ekonomikas attīstības ministrijas bāzes scenārijs Krievijai - izaugsme par 3,5% 2012. gadā un par 3,6% - 2013. gadā. Ražošana nonākusi stagnācijā, konstatē Vladimirs Saļņikovs no Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centra. Krīzes dēļ ārējos tirgos pat pie komfortablām naftas cenām Krievijas ekonomikas tempi kritīsies par 2% 2013. gadā līdz 1,5% 2015. gadā – Augstākās ekonomikas skolas Attītības centrs ir noskaņots pesimistiski.