Kas ir Eiropas parādu krīze?

Eiropas parādu krīzes daba

Eiro zonas parādu krīze, tāpat zināma kā Eiropas parādu krīze vai valsts parādu krīze sākās apmēram pirms diviem gadiem. Vai pat trīs gadus atpakaļ, ja ņem vērā sub-standarta 2008.gada hipotēku krīzi, tāpat zināma kā “kredītu ierobežošana”, kas nesa ieguldījumu vai pat provocēja eiro zonas parāda krīzi.

Eiropas parādu krīze sāka izpausties 2009.gada novembrī, kad sākās uztraukums par Eirozonas vairāku valstu valsts parādu līmeni. Grieķija bija pirmā valsts, kurā valsts parāda līmenis izrādījās pārāk augsts. Decembrī trīs aģentūras pazemināja Grieķijas kredītreitingu: Standards & Poor (S&P) no А- до ВВВ+, Fitch Ratings – līdz ВВВ+, bet Moody’s – no А1 līdz А2.

Uz 2010.gada janvāri citas Eiropas valstis, tādas kā Spānija, Portugāle un Īrija, sāk figurēt virsrakstos, kas tāpat uzvedina uz trauksmainām domām par to parādiem. Tajā pašā laikā Spānija paziņo par valsts izdevumu, kā arī valsts ienākumu par 4% samazināšanos.

2010.gada februārī Eiropas komisija uztur grieķu stabilitātes un izaugsmes programmu, kas pēc tam noved pie streikiem valsts sektorā, aizskarot sabiedrisko un transporta sektoru. Papildus tam visam SVF speciālisti veido drūmu Grieķijas un tās finansu prognozi.

2010.gada martā Grieķijas problēmas padziļinās. Valsts paziņo par valsts darba vietu samazināšanos, nodokļu palielināšanos, kā arī iesaldē valsts pensijas, kas rada sabiedrības neapmierinātību un vēl vairāk streikus.

Uz šo momentu Eiropas līderi un SVF saskaņoja Grieķijas finansu atbalsta plāna izveidošanas sākumu, kas apstiprināts 2010.gada aprīlī. Pie tam Grieķija lūdz izmaksu, kas 2010.gada 23.aprīlī “iedarbina” plānu.

Uz 2010.gada aprīļa beigām aģentūra S&P pazemina Grieķijas reitingu līdz “sliktam”, bet pēc tam pārslēdz savu uzmanību uz Portugāli un Spāniju.

Aģentūra pazemina Portugāles reitingu līdz А- ar negatīvu prognozi, bet Spānijai piešķirts reitings АА- no ААА.

Aprīlis nebija labākais mēnesis eiro zonai, kas uzreiz atspoguļojās pasaules tirgos, kam bija jācieš vēl lielāki zaudējumi turpmākajos mēnešos.

2010.gada maijā Grieķijā atkal sākās nekārtības, kas saistītas ar stingriem pasākumiem, kas sekmēja turpmāko pasaules tirgu krišanos. Bez tam, sākās satraukumi par to, ka eiro zona, iespējams, zaudē kontroli pār parādu krīzi. Uz šo momentu vēl vairāk eiro zonas valstis (Itālija, Spānija, Portugāle) paziņo par stingriem mēriem attiecībā uz deficīta samazināšanu. Diskusija notika Britu Kopienu Palātā uz nemieru fona par to, ka Lielbritānija tāpat var saskarties ar finansu krīzi. Politiķi pieņem lēmumu izveidot finansu drošības nodrošināšanas sistēmu ar vērtību apmēram 750 miljardi eiro, lai vinnētu neveiksmei pakļauto cīņu ar Eiropas parādu krīzi un panikā esošo tirgu.

Uz 2010.gada maija beigām aģentūra Fitsh tāpat pazemina spāņu obligāciju reitingu no ААА līdz АА+. 2010.gada jūnijā perspektīvas ir drūmas, bet eiro zonas problēmvalstu iedzīvotāji aktīvi protestē. Piemēram, Spānijā ļoti daudzi valsts iestāžu darbinieki palikuši mājās, protestējot. Vācija anonsēja budžetu un nodokļu samazināšanu, kas tai ļaus atgriezt iekšējo deficītu ES normas robežās trīs gadu laikā. Tomēr ne visas valstis redz gaismu tuneļa galā, gadījumā ar Grieķiju gaismas avots vilciens, kas brauc pretī.

Tāpat 2010.gada jūnijā Grieķijas reitingu pazemināja aģentūra Moody’s līdz BA1 vai «sliktam», tad arī vienotā valūta noteica četru gadu minimumu. Parādu krīzes ietekmi uz eiro var uzskatāmi redzēt dienas, nedēļas un mēneša grafikos. 2010.gada jūlijā Grieķijā protesti turpinās, Moody’s pazemina Portugāles reitingu par divām pozīcijām līdz А1, bet 91 Eiropas bankas «stresa-testa» rezultātā, septiņu reitings pazemināts un tikai 17 iziet testēšanu.

2010.gada jūlija beigās Itālijas parlaments paziņo par stingriem mēriem. 2010.gada augustā vēl vairāk valstis nonāk reitinga aģentūru mērķī. S&pazemina ilgtermiņa Īrijas kredītreitingu līdz АА-, bet pēc tam Moody’s noved to līdz АА2 pakāpienam.

2010.gadas septembris: Grieķijai parādās tuvojošās defolta pazīmes, bet ES valstu FinMini apstiprina otro palīdzības paketi valstij. Īrija tāpat pārdzīvo ne labākos laikus – tās valsts deficīts sasniedz rekordlielu maksimumu ES no 1999.gada. Uz

2010.gada novembri ES un SVF apstiprina finansu atbalstu Īrijai par summu 85 miljardu eiro apmērā. Jaunajā gadā eiro zonas perspektīvas paliek drūmas, īpaši uz tā fona, kā 2011.gada janvārī aģentūra pazemina Grieķijas kredītreitingu līdz “sliktam”, bet tās ilgtermiņa perspektīvas izskatās ne pārāk optimistiskas.

Uz 2011.gada maiju un jūniju Grieķijas reitings krīt vēl zemāk, ko sekmē S&P aģentūras reitinga pazemināšana līdz “sliktam”, kā arī pēc tam kritiski noskaņotā aģentūra Moody’s, kas piedod Grieķijai Caa1 statusu. Visā pasaulē notiek tirgu kritums, bet nekārtības Grieķijā turpinās arī 2011.gada jūnijā.

2011.gada jūlijā Eiropas līderi saskaņo jaunu finansu atbalsta paketi Grieķijai 159 miljardu eiro apmērā. 2011.gada augustā tirgus krišanās turpinās, bet Spānijas un Itālijas kreditēšanas vērtība sasniedz rekordlielumus.

2011.gada septembrī S&P pazemina Itālijas reitingu no А+ līdz А. Tirgi paliel volantīli un krītas nemieru dēļ sakarā ar Eiropas parādu krīzi, kā arī sakarā ar Amerikas ekonomiku.

Visā pasaulē pieaug bailes par tuvojošos pasaules recesiju, neskatoties uz nesenajām sarunām par to, ka Eiropas līderi atrunājuši jauna glābšanas plāna detaļas. Vācu parlaments balso par eiro zonas glābšanas fonda palielināšanu. Tomēr tirgi turpina kristies, ko sekmē satraukumi par to, ka Grieķijas parāda dēļ var draudēt izlases defolts.

Pavisam nesen – 2011.gada oktobrī – Itālijas kredītreitingu aģentūra Moody's atkal pazeminājusi no Aa2 līdz A2. Divdesmit četru stundu streiks pret stingrajiem mēriem noveda Grieķiju pie dīkstāves. Bez tam, SVF brīdina par pasaules recesijas iespējamību2012.gadā.

Turpinājums sekos ...