Suverēnā parāda krīze – orientieri investoriem

Uz marta beigām Eiropas politiķi stādīs priekšā daudzveidīgas reformas, kas paredzētas krīzes apturēšanai. Veidojot dažādu politisko lēmumu/risinājumu plānu, ko apsprieda Eiropas politiķi, īpaši Eiropas finansu stabilitātes fonda (EFSF) reformas kontekstā, mēs sniedzam analītisko struktūru, lai palīdzētu novērtēt pasākumu/mēru efektivitāti, kas galarezultātā tiks izsludināti. Galvenā atšķirība šajā struktūrā ir starp mēriem, kas tikai nodrošinās papildus likviditāti un mēriem, kas tieši ļaus uzlabot maksātspēju. Palielināt likviditāti vienkārši, tā kā šie mēri neprasa nekādus nekavējošus izdevumus.

Maksātspēju atjaunot sarežģītāk tāpēc, ka šis process nekavējoties aizskar augstāk izklāstītos ienākumus vai patēriņu, ietekmējot vai nu aizņēmēju caur fiskālā pastiprinājuma mēriem, struktūras reformām vai aktīvu pārdošanām, vai arī kreditoru caur parāda daļas norakstīšanu, iekasējamo procentu pazeminājumu vai dzēšanas termiņa palielināšanu. Līdz tam laikam, kamēr palīg-likviditāte pieejama caur EFSF un citiem avotiem, valstis pieļaus defoltu pēc savām saistībām tikai tajā gadījumā, ja būs pārliecināti, ka tas ir absolūti viņu interesēs.          

Parāda restrukturizācija ir īpaša Eiropas problēma. Un tomēr defolta vērtība Eirozonas valstij ievērojami augstāka, nekā valstij ar tirgu, kas attīstās. Tajā pašā laikā, labumi no defolta tāpat būtiski mazāki. Kaut arī pat attālinātas defolta perspektīvas kaut-kādā formā noved pie apmulsuma investorus obligācijās, tirgi sistemātiski pārvērtē tādus riskus. Mēs nevaram izslēgt piespiedu parāda restrukturizāciju Eirozonā turpmākajos gados. Bet mēs uzskatām, ka šie riski vairāk kā proporcionāli ņemti vērā cenās valsts obligāciju tirgos.    

Mēs domājam, ka šķērslis restrukturizācijai Eirozonā daudz ievērojamāks, nekā novērtē daudzi investori. Defolta piesaukšanas par parādsaistībām Eirozonas perifērijā, kā likums, balstītas uz daļēju analīzi, kas koncentrēta uz parāda stabilitāti, bet neņem vērā parāda restrukturizācijas sekas visai kapitāla struktūrai izdevumu un labumu izpratnes ietvaros, ko racionāla valdība ņems vērā pie lēmumu pieņemšanas.

Suverēnā parāda restrukturizācijas sekas Eirozonas finansu sektoram ir nenoteiktas. Tomēr investoriem ļoti svarīgi izskatīt tādas parāda restrukturizācijas ietekmi, īpaši piespiedu, uz bankas kapitāla struktūras dažādiem līmeņiem. Ņemot vērā iniciatīvas attiecībā uz likumdošanu par banku reorganizāciju un piespiedu privātā sektora iesaisti parāda restrukturizācijas nākotnē uzņēmuma vadības sistēmas ietvaros, pat sevišķi svarīgs nenodrošinātais bankas parāds kļuvis mazāk drošs aktīvs.        

Galvenās investīciju sekas.

1.     Daži " institucionālie"  un " psiholoģiskie"  perifēriju valstu valsts obligāciju raksturojumi pasliktinājušies. Investori, kas tiecas ieguldīt līdzekļus aktīvos ar zemu risku un zemu ienākumu – īpašības, kas raksturīgas valsts obligācijām – turpina izslēgt perifēriju valstu vērtspapīrus no saviem portfeļiem, tā kā tiem vairs nepiemīt norādītie raksturojumi. Tādām obligācijām, ko izlaidušas perifēriju valstu valdības, būs būtiski jākrītas cenā, lai kļūtu pievilcīgas daudz plašākā aktīvu sadales kontekstā (piemēram, attiecībā uz korporatīvām investīciju klases obligācijām un obligācijām ar augstu ienākumu, vērtspapīriem, izejvielu precēm utt.);

2.     Ņemot vērā to, ka valstu risks atkal kļūst noteicošais faktors investīciju risinājumiem un portfeļa efektivitātei, mēs uzskatām, ka Eirozonas obligāciju tirgū saglabājas plaši spredi, rentabilitātes līknes ar dažādu slīpumu un dažādi  līmeņi. Un, tajā pakāpē, kurā portfeļu vadītāju mandāti mainās vērtspapīru labā ar AAA reitingu, tas turpinās ierobežot Eirozonas perifēriju valstu finansēšanas iespējas un, iespējams, radīs sarežģījumus Eirozonas finansu tirgos.

3.     Eirozonai kopēja fiskālās pārejas mehānisma realizācija, kas nodrošinās palīdzību problēm-valstīm caur ekonomiski stipriem valūtas savienības biedriem, neapšaubāmi, palīdzēs atrisināt tekošo suverēnā parāda krīzi tuvākajā laikā. Tomēr tāda “pārejas savienība” radīs ilgtermiņa politiskā bumeranga risku valstīs, kam ir izdevumu slogs, galarezultātā, var novest pat pie Eirozonas izjukšanas. Neapšaubāmi, aiziešana no Eirozonas radītu tādām valstīm (vai valstu grupām) nopietnus politiskos un ekonomiskos izdevumus.

4.     Eirozonas izjukšanas un suverēnā parāda Eirozonā spēcīgas krīzes pat attālinātas perspektīvas kombinācija  atgrieza valstu faktoru portfeļa efektivitātes jautājumā – gan akcijās, gan arī vērtspapīros ar fiksētu ienākumu. Pēc mūsu ieskatiem, valsts lēmumi attiecībā uz sadali nākotnē tāpat būs ļoti svarīgi, bez sadales sektora ietvaros, lēmumiem par kredīta kvalitāti un ilgumu. Bez tam, jebkuru turpmāko procentu likmju pieaugumu, iespējams, ierobežos šī nenoteiktā un mazticamā Eirozonas izjukšanas perspektīva.              

Sagatavots pēc Morgan Stanley materiāliem