ES līderu samits beidzas bez vienošanās par daudzgadu budžetu

Sarunas aso strīdu atrisināšanai, kas izcēlās samita laikā, atsāksies janvārī, tviterī raksta Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Rendērs.

Kā pastāstīja viens no ES diplomātiem, galvenais šķērslis sarunās bija Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona prasības veikt ievērojamu izdevumu samazinājumu plānotajā budžetā. Visaktīvāk viņa pozīciju samitā aizstāvējušas Zviedrija un Nīderlande.

Kemerons pieprasīja plānoto 1,047 triljonu eiro budžetu samazināt līdz 886 miljardiem eiro.

Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs pēc neveiksmīgā samita paziņoja, ka vienošanās par budžetu ir iespējama nākamā gada sākumā. ES līderu konstruktīvās sarunas esot parādījušas pietiekamu potenciāla pakāpi diskusiju turpināšanai nākamā gada sākumā, norādīja van Rompejs.

«Mums ir jābūt spējīgiem nolīdzināt esošās viedokļu atšķirības. Eiropas budžets ir svarīgs savienības saliedētībai, darba vietām un izaugsmei visās mūsu valstīs,» pavēstīja van Rompejs. «Mums ir jāstrādā pie mērenības budžeta. To prasa šis laiks. Ir rūpīgi jātērē katrs eiro.»

27 valstu līderu starpā valdot ievērojamai viedokļu atšķirībai par izdevumu politiku, bija maz cerību, ka vienošanās par vienu triljonu eiro lielu budžetu tiks panākta divās dienās, norādīja van Rompejs, piebilstot, ka aizkavēšanos «nevajag dramatizēt». «Sarunas par budžetu ir tik sarežģītas, ka tās parasti prasa divus piegājienus.»

Eiropas Komisija iepriekš ierosinājusi 2014.-2020.gada budžetu aptuveni viena triljona eiro (702,8 miljardu latu) apmērā, kas būtu par 5% vairāk nekā laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam.

Reaģējot uz vairāku valstu iebildumiem, van Rompejs pagājušajā nedēļā ierosināja samazināt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu par 75 miljardiem eiro (52,7 miljardiem latu).

Tomēr virkne citu valstu, tostarp Lielbritānija un Zviedrija, iepriekš paudušas viedokli, ka ES daudzgadu budžeta samazinājumam vajadzētu būt lielākam - 100 līdz 200 miljardu eiro apmērā.