Austrumeiropas valstis nolēma nogaidīt ar pāreju uz eiro
Nabadzīgākā ES valsts, Bulgārija, nolēma nogaidīt ar pāreju uz vienoto Eiropas valūtu. Tā pievienojās veselam Austrumeiropas valstu sarakstam, kas bremzē savu iestāšanos eiro zonā. Tās visas baidās, ka par Eiropas parādu problēmām nāksies maksāt vietējiem nodokļu maksātājiem. Šodienas Austrumeiropas demaršam attiecībā uz vienoto valūtu ir īslaicīgs raksturs, uzskata eksperti. Pareizi, situācija var kardināli izmainīties, ja eiro-zonu pametīs kāda no PIGS valstīm.
Tieši ar šo Bulgārija arī nevēlas riskēt. Neskatoties uz to, ka tā ir nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts, par tās IKP pieauguma tempiem ir pārsteigtas bagātākās ES valstis.
Gaidāms, ka Bulgārijas ekonomika šogad pieaugs par 1.5%, un tas pie tam, ka vietējā valdība īsteno valsts izdevumu samazināšanas politiku jau trešo gadu pēc kārtas. Stingras budžeta disciplīnas rezultātā Sofija pamanījās samazināt valsts budžeta deficītu līdz 2.1% no IKP pie ES normas 3%.
Bulgārija nav pirmā Austrumeiropas valsts, kas paziņojusi par vēlmi nogaidīt ar eiro ieviešanu. Šīs nedēļas sākumā analoģiski komentāri izskanēja no Polijas puses. Oficiālā Varšava, pareizi, apstiprināja visas uzņemtās saistības, pasvītrojot pie tam, ka eiro-zonai sākumā jāatrisina visas savas parāda problēmas un jāsagatavojas jaunu locekļu uzņemšanai. Ironija ir tā, ka burtiski dažus gadus atpakaļ līdzīgi vārdi varēja izskanēt no Briseles, nevis no valstīm – kandidātiem, kas vēlas iestāties valūtas savienībā.
Bez Polijas un Bulgārijas par nodomiem apturēt pašu eiro-integrācijas procesu jau paziņoja Latvijas, Lietuvas, Ungārijas un Čehijas valdības. Piemēram, Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis paziņoja, ka iestāšanās eiro-zonā jautājumu vietējā valdība apspriedīs tikai 2013.gada pavasarī, kaut gan iepriekš Rīga bija gatava pārejai uz eiro jau uz 2014.gadu.
«Eiro reputācijas riski ir materializējušies. Tagad nelielas valstis vienkārši neredz sev nekāda labuma pievienoties eiro-zonai. Iepriekš tās piesaistīja droša valūta un vairāki no tās sekojoši bonusi. Bet tagad? Tās pat nevar ietekmēt valūtas savienības monetāro politiku», — РБК daily paskaidroja Berenberg Bank vecākais ekonomists Kristians Šulcs.
Pareizi, pēc eksperta viedokļa, Austrumeiropas valstu nevēlēšanās pāriet uz eiro ar laiku var pāriet. Galarezultātā to savienībai eiro-zonā var traucēt tikai kādas valsts iziešana no savienības.
«Ja, piemēram, Grieķija tomēr pametīs eiro-zonu, tas var ietekmēt valstu centienus pāriet uz eiro. Tās sapratīs, ka nākamās iespējamās krīzes gadījumā Brisele viegli no tām attieksies. Tāda perspektīva diezin vai kādam patiks», — pārliecināts eksperts.