Eiroprojekta vadītāja: inflācija neaizšķērsos Latvijas ceļu uz eiro

Galvenais Māstrihtas kritērijs – gada vidējā inflācija – ir ar stabilu tendenci samazināties, un arī tautsaimniecības kopējā attīstība atbilst tam, lai eiroLatvijā tiktu ieviests valdības noteiktajā termiņā – 2014.gada 1.janvārī, šādu viedokli pauž eiroprojekta vadītāja Dace Kalsone, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā.

Eiro ieviešanai Latvijā ir jāizpilda vairāki Māstrihtas kritēriji – noteiktās ilgtermiņa procentu likmes, valsts budžeta deficīts, valdības kopējā parāda līmenis un inflācija. "No četriem kritērijiem diskusijās parasti tiek skarts tikai viens no tiem – inflācijas kritērija izpilde," klāsta eiroprojekta vadītāja.

Gada vidējā inflācija Latvijā martā bija 4,2%, un tai ir "stabila tendence" samazināties. "Analizējot turpmākos mēnešus, kas ir būtiski tieši saistībā ar eiro ieviešanu, jo ietilpst periodā, par kuru Latvija tiks vērtēta, redzamas gan pieprasījuma puses vājuma indikācijas, gan arī iepriekšējā gada, t.s. bāzes efekta pozitīvā ietekme. Tas papildus ļauj gūt pārliecību, ka Latvijas gada vidējā inflācija turpinās samazināties," skaidro Kalsone.

Viņa atzīmē, ka gada vidēja inflācija nav jūtīga pret sezonālām cenu svārstībām, kas pārsvarā noteica cenu kāpumu šā gada martā. Taču nevar izslēgt energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz gada vidējo rādītāju. "Kamēr naftas cenu kāpums pasaulē ietekmē tikai degvielas cenas, par Māstrihtas kritērija izpildi nav jāuztraucas, jo tieši tas pats notiek arī valstīs, kas noteiks kritēriju. Jautājums saglabājas par ražotāju un piegādātāju spēju absorbēt izmaksu kāpumu, nepaaugstinot cenas citiem produktiem, un atbilde uz šo jautājumu sekos tuvākajos mēnešos," tā Kalsone.

Pēc viņas teiktā, valdība no savas puses 2011. un 2012. gadā īstenoja virkni pretinflācijas pasākumu, neļaujot sabiedriskajam sektoram palielināt atlīdzības fondu, nodrošinot patēriņa nodokļu stabilitāti un citus. Savukārt, "reālais sektors spēja elastīgi reaģēt uz krīzes radītajām pārmaiņām, attīstot eksporta un inovatīvo produktu nišu un citus konkurētspēju un efektivitāti veicinošus uzņēmējdarbības nosacījumus. Iesāktie darbi tiek turpināti un papildināti".

"Līdz ar to var atkārtoti teikt, ka galvenais Māstrihtas kritērijs – gada vidējā inflācija – ir ar stabilu tendenci samazināties, un arī tautsaimniecības kopējā attīstība atbilst tam, lai valdības noteiktais mērķa datums 2014.gada 1.janvāris kā eiro ieviešanas diena – būtu pašsaprotams nākamais solis