Centrālās bankas aktīvi iegādājas zeltu

Attīstošos valstu centrālās bankas šogad iegādājās zeltu savām zelta-valūtas rezervēm par summu vairāk kā 10 miljardus $, kas nozīmē uzticības zudumu rietumu valstu parāda obligācijām un valūtai gan euro, gan dolāram.

Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) dati par 2011.gada jūniju parādīja, ka Taizeme šogad jau divreiz iegādājās zeltu, palielinot savas rezerves ar 19 tonnām līdz 127 tonnām zelta, tajā laikā, kad Krievija 2011.gada jūnijā iegādājās 5.85 tonnas zelta, palielinot savas zelta rezerves līdz 836.7 tonnām. Krievija ir astotajā vietā oficiālo - zelta īpašnieku sarakstā.

Tādā veidā, attīstošos valstu centrālās bankas 2011.gada pirmā pusgada laikā jau iegādājās 180 tonnas zelta, bet visa 2010.gada laikā visā pasaulē centrālās bankas iegādājās apmēram 73 tonnas zelta.

Zelta cena 2011.gada pirmajā pusgadā jau pieauga par 17%, sasniedzot vēsturisko maksimumu 1672.25$ par unci. Viens no galvenajiem zelta cenu draiveriem ir investoru bažas attīstošās valstīs attiecībā uz rietumu valstu parādu problēmām un to lēno attīstību.  

Vislielākais zelta pircējs 2011.gadā uz doto momentu ir Meksika, kas gada sākumā iegādājās uzreiz 98 tonnas zelta par summu 5.3 miljardi dolāru. Pēc tam seko Krievija ar 48 tonnām zelta par kopējo summu 2.6 miljardi dolāru pa tekošo cenu.

Šīs nedēļas sākumā Dienvidkoreja apstiprināja savu pirkumu 25 tonnas zelta 2011.gada jūnijā un jūlijā. 

«Centrālās bankas neuzskata zelta cenu līmeni pietiekami augstu. Tās iegādājas zeltu savu valūtas rezervju diversifikācijai. Dienvidkorejai nesenais zelta pirkums bija pirmais pēdējo 13 gadu laikā»,- teica dārgmetālu analītiķis Daniels Brizmanns (Daniel Briesemann) no Commerzbank. «Nebeidzamā zelta cenu pieauguma iemesls ir vairāku faktoru apvienošana. Un, kad beigsies zelta bums, nav zināms».

Centrālās bankas ar lielām valūtas rezervēm jau divu gadu laikā cenšas diversificēt savu portfolio, pakāpeniski pievienojot tam zeltu.

Eksperti gaida, ka zeltu arī turpmāk pirks centrālās bankas ar lielām valūtas rezervēm un ar mazām zelta rezervēm. Tas viss uzturēs zelta “ buļļa tirgu”. Tādā veidā, 2011.gadā centrālās bankas paliks tīri zelta pircējas.

SVF dati parādīja, ka Krievija, Kazahstāna, Grieķija, Ukraina un Tadžikistāna šogad tāpat būs lieli zelta pircēji.

Kazahstānas zelta rezerves 2011.gada jūnijā palielinājās par 3.11 tonnām līdz 70.434 tonnām. Tadžikistānas zelta rezerves pieauga par 0.04 tonnām līdz 3.036 tonnām, bet Grieķija un Ukraina iegādājās zeltu pa 0.03 tonnām, palielinot savas zelta rezerves līdz 111.506 un 27.744 tonnām atbilstoši. 

Ķīnas centrālā banka ir sestā valstu – zelta īpašnieku sarakstā. Tās zelta rezerves sastāda tikai 1.6% no kopējām valsts valūtas rezervēm 2.5triljonu $ apmērā. Ķīnas oficiālās zelta rezerves uz doto momentu sastāda 1054 tonnas zelta. 

Kas attiecas uz Krieviju, tad, saskaņā ar SVF datiem, tā jau piecu gadu laikā katru mēnesi pakāpeniski palielina savas zelta rezerves.