Kipra martā nopietni apsvērusi iespēju izstāties no eirozonas

Kad Kipras parlaments sākotnēji noraidījis satraptautisko aizdevumu, valsts politiķi pārrunājuši iespējas saraut saites ar Eiropas monetāro savienību. Sarunas par plānu B vai C, kuru ietvaros varētu īstenots šāds scenārijs, turpinājušās gandrīz divas dienas, intervijā laikrakstam Washington Post sacījis ministrs.

Ideja par izstāšanos no eirozonas tikusi atmesta, kad aplēsts, ka pēc Kipras mārciņas atjaunošanas, valūta strauji zaudētu 40% savas vērtības, tādējādi sagraujot valsts, kas ir atkarīga no importa, ekonomiku.

Kipras ārlietu ministrs skaidroja, ka valsts politiķi arī apzinājušies kādas sekas atstātu izstāšanās no eirozonas. «Tiklīdz kā mēs būtu aizgājuši, valdībām Grieķijā un Portugālē būtu ārkārtīgi grūti pārliecināt savus iedzīvotājus, ka jāpaliek eirozonā un jāturpina ievērot taupības režīms, ko noteikuši starptautiskie aizdevēji,» klāstīja ministrs.

Tāpat Kipra neesot vēlējusies sagraut to, kas kalpojis par vienu no Eiropas ciešākas politiskas un ekonomiskas integrācijas stūrakmeņiem, kā arī ņēmusi vērtā politiskos faktorus, kas varētu sekot pēc aiziešanas no eirozonas.

Atbildība par krīzi jāuzņemas pašai Kiprai, atzina valsts ārlietu ministrs, vienlaikus norādot, ka valsts izmantota par eksperimenta laukumu – neviena no finanšu institūcijām salā neesot bijusi pietiekami liela, lai apdraudētu reģiona vai globālo finanšu sistēmu, tāpēc Kipra kļuvusi par ideālu vietu, kur pārtraukt glābt bankas ar nodokļu maksātāju naudu.

Jau vēstīts, ka lielākā daļa noguldītāju, kas zaudējuši naudu Kipras starptautiskā aizdevuma rezultātā, bijuši ārvalstnieki, un valsts iedzīvotāji nav skarti tik smagi, kā tas bijis prognozēts.

Kipras Centrālā banka aplēsusi, ka 70% noguldījumu, kuriem piemērota nodeva, piederējuši ārvalstniekiem, kas tādējādi nozīmē, ka valsts mājsaimniecības un