Parādu krīzes nomocītās valsts ekonomika nespējot pildīt kritērijus, kurus noteikusi MSCI. Aģentūra norādījusi uz Grieķijas ekonomikas stagnāciju, apjomīgo parādu slogu, apgrūtinājumiem, kas saistīti ar kapitāla piesaisti, kā arī ar valsts vērtspapīru tirgu, kas kopš 2007. gada zaudējis 83% savas vērtības. Oficiāli Grieķijai attīstības valsts statuss tiks piešķirts novembrī, norāda Wall Street Journal.

Līdz 2001. gadam MSCI Grieķijai bija noteikusi attīstības valsts statusu, tomēr pēc tam, kad valsts ieviesa eiro, aģentūra patlaban parādu krīzes nomocītajai valstij piešķīra attīstītas valsts statusu.

Aģentūra MSCI sākot no 1987. gada reitingus nosaka 79 valstīm. Tās tiek iedalītas balstoties uz to ekonomiku izmēru, tirgus pieejamību, kapitāla plūsmu un likumdošanas ietvaru. Par attīstītām valstīm MSCI nosaka tādas, kurām ir plašs vērtspapīru tirgus un pastāv maz šķēršļu ārvalstu kapitāla piesaistei.

Grieķija turpina cīnīties ar ekonomisko krīzi, parādsaistību slogu un tēriņu samazināšanas programmu, kura valstij jāveic, lai saņemt starptautisko aizdevumu, kas nepieciešams, lai izdotos izvairīties no maksātnespējas. Pirmdien izgāzās Grieķijas valdības mēģinājums pārdot valsts gāzes kompāniju DEPA, jo nepieteicās neviens interesents.

Aizvadītajā gadā Grieķijas IKP samazinājās par 6,2%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) uzskata, ka šogad IKP kritīs vēl par 4,2%, bet nākamajā gadā sāks pieaugt.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) iepriekš atzina, ka nav spējis pilnībā apzināties Grieķijas starptautiskā aizdevuma noteikumu sekas uz valsts ekonomiku.

Fonds atzina, ka pieļāvis kļūdas, analizējot situāciju Grieķijā, pārvērtējot parādu krīzes māktās valsts ekonomikas izaugsmes perspektīvas un baidoties no «finanšu infekcijas» izplatīšanās uz citām valstīm. «Pārskatot to, ko mēs visu laiku esam darījuši, var secināt, ka ir lietas, kuras būtu varējis paveikt citādāk,» iepriekš sacīja SVF Grieķijas misijas vadītājs Pols Tomsens.