Zelta maksimālā cena būs 12500 $ par unci

XX.gadsimta slavenākais Voll-Strītas spekulants bija Džessi Livermors (Jesse Livermore). Viņa biznesa partneris bija Berts Zeligmans (Bert Seligman), kura dēls, Džims Sinklers (Jim Sinclair), varēja precīzi paredzēt zelta maksimālo cenu zelta «бычьего» tirgus laikā 70-tajos gados.

1974.g. Džims Sinklers paziņoja, ka galīgā maksimālā tirgus cena būs 900$ par unci.1980.gada 21.janvārī Londonas fiksingā zelts sasniedza tā laika maksimālo cenu 850$ par unci. Tajā pašā dienā Džims uzreiz pārdeva visu savu zeltu pa šo cenu, nopelnot tīro peļņu 15$ miljonus (šodien tas ir apmēram 40$ milj.). Nākamajā dienā zelta cena kritās līdz 763$ par unci. Un tikai 2007.gada 11.novembrī, pēc 27 gadiem, zelts atkal spējis pieaugt virs 800$ par unci.

2000-šo gadu sākumā Džims Sinklers izveidoja savu saitu - www.jsmineset.com — kurā viņš dalījās ar savām prognozēm un sniedza tekošo notikumu novērtējumu.

2003.gadā viņš paredzēja, ka zelts, tad vēl pa 350$ par unci, sasniegs 1650$ līdz 2011.gadam. Viņš kļūdījās pavisam nedaudz apmēram par 100$. Zelts tad sasniedza 1570$. Kad zelts sasniedza 1000$ par unci, Džims pārliecinoši paziņoja, ka cena 1650$ nebūs šī «бычьего» trenda augstākā cena, bet tikai starpposma etaps. Džims pastāvīgi piekrita zelta Eliota Viļņu?(Волновой) Teorijai no Alfa Filda (Alf Field), saskaņā ar kuru zelta maksimālā cenai jābūt 10000$+.

Džims Sinklers izmantoja sekojošu formulu, ko tas uzzināja no Džessi Livermora, zelta maksimālās cenas aprēķinam «бычьего» tirgus beigās. Viņa spriedumi ir sekojoši: «Krīzes laikā zelta cena ASV dolāros vienmēr tiecās sabalansēt ASV Starptautisko grāmatvedības bilanci. Tāpēc iznāk sekojošais: ņemam 90% no ASV starptautiskā parāda mīnus Ķīnas, pieskaitām 50% parāda Ķīnai. Pēc tam dalām šo skaitli ar oficiālo unču skaitu, kas, kā skaitās, ir ASV Minfin. Galarezultātā iegūstam cenu, uz kuru tieksies zelts. Tieši pēc šīs formulas es aprēķināju 1974.gada zelta vērtību 900$ par unci. Izmantojot šo formulu, katrs var aprēķināt mūsdienu «бычьего» trenda zelta cenu».

Saskaņā ar Vikipēdiju, ASV starptautiskais parāds uz 2011.gada janvāri sastādīja 4.5$ triljoni, no kuriem 1.1$ ir Ķīnai. Pievienojam 50% (550 mljrd.) no Ķīnas parāda pie 90% (3.06$ triljoni) no kopējā starptautiskā parāda (mīnus Ķīna), iegūstam galarezultātā 3,61$ triljonu. Oficiālā ASV zelta rezerve sastāda 8133 tonnas (287 mlj.unces). Dalām 3.61 triljonus ar 287 mlj.uncēm un rezultātā iegūstam 12578$ - tas arī ir zelta vērtības par vienu unci atspoguļojums, kas sabalansēs ASV grāmatvedības bilanci. Tāpēc zelta vērtību jāpārvērtē vai nu ar tirgus līdzekļiem, vai arī oficiāli ASV valdībai līdz 12500$ par unci. Tāpēc, tas nav vienkārši zelta «бычий» tirgus, tā ir laikmeta novirze, kas noved pie rietumu valstu grimšanas nabadzībā un iedzīvotāju vidējās klases iznīcināšanas. Uzvarētāji būs tie cilvēki, kas atteiksies no “papīra dārgmetāliem” par labu fiziskam zelta un sudraba īpašumam. Bet galarezultātā zaudēs tie, kas turēs savu labklājību papīra valūtās, t.i., dolāri, eiro vai sterliņu mārciņa.

Kas attiecas uz īslaicīgiem ietvariem, kad tas notiks, tad Džims Sinklers saka, ka viņš izteicis savu prognozi par 900$ 1974.gadā. Pēc mazliet vairāk kā 5 gadiem zelta cena sasniedza savu augstāko virsotni. Ja salīdzināt ar šodienas situāciju, tad, pēc ne tikai Džima Sinklera viedokļa, zelta cena var sasniegt savu pik virsotni tikai 2015.-2016.g.

Tieši uz šo laiku notiks papīra valūtu globālās sistēmas sagrūšana. Līdz atzīmei 12500$ par unci zelta un 500$ par unci sudraba mums vēl būs jāpagaida, bet līdz 2500$ par zelta unci un 100$+ par unci sudraba palicis pagaidīt pavisam nedaudz.

Daudziem cilvēkiem Rietumos papīra valūtu sistēmas sagrūšana par labu “cietajai” naudai būs pats svarīgākais ekonomiskas notikums viņu dzīvē. Tie, kas darbosies pareizi, varēs palielināt savu labklājību, bet tas, kas nebūs gatavs tādam notikumam, dzīvos nabadzībā.