Politika un nauda

Tika pieņemts, ka Eiropas samitā tiks rasti ilgi gaidītie kompleksie risinājumi, kas palīdzēs pielikt punktu šai valsts parāda krīzei, kas jau iekavējusies. Pēc Eiropas Komisijas prezidenta Hosē Manuela Barozzo viedokļa, par atslēgu situācijas izmaiņai jākļūst reformām ekonomikas vadības jomā.

Bet diemžēl tam nav lemts notikt. Situācijas izmaiņa tiek atlikta līdz jūnijam. Kāpēc? Tāpēc, ka visattālākajās Eiropas valstīs apsveicama demokrātiska pieeja. Kas tās par valstīm: Somija un Portugāle. Šis divas valstis simbolizē šķelšanu Eirozonā: ziemeļi un dienvidi, ledus un liesma, ātra attīstība un gausa attīstība, stingra pieeja valsts finansēm un rēgojošies caurumi budžetos. Parādu krīze grauj ne tikai parādnieku ekonomiku, bet arī kreditoru, bet politiskā krīze, tostarp, iziet jaunā pakāpē: ES atkal klūp uz līdzenas vietas, kad finiša taisne, liekas, jau bija tik tuvu.  

Sāksim no Portugāles: Lūk, jau daudzus mēnešus tā skaitās nākamais kandidāts ārkārtēja kredīta sniegšanai, aiz Grieķijas arī Īrija. Tomēr sociālistiskā mazākuma valdība, ko vada Hose Sokratess, nobalsoja pret vēršanos ES pēc palīdzības.

Valsts politiskā atmiņa vēl saglabā atmiņas par SVF palīdzības laupīšanas programmām 1970-to gadu beigās un 1980-to gados. Hosē Mario Branko, portugāļu komponists, pat uzrakstīja dziesmu, kas veltīta SVF (FMI). Lai izvairītos no kārtējā pazemojuma valstij, Sokratesa k-gs dod priekšroku ieviest bargākus fiskālos mērus. Parlaments nav iedvesmojies no viņa pēdējās idejas. Saņemot atteikumu, Sokratess deva priekšroku lepni atkāpties no amata. Vēlēšanas notiks, visdrīzāk, maijā vai jūnijā. Tostarp, obligāciju tirgi turpina “dzīt” Portugāles valsts obligāciju ienesīgumu augstāk un augstāk, pietuvinot kritisko momentu, kad valstij tomēr nāksies iet uz ES ar “izstieptu roku”. Šajā gadījumā, elektorāta priekšrocības noteiks tas, uz ko izdosies “uzkarināt” atbildību par notikušo. Vai pasludinās Sokratesu par vainīgu nespējā reformēt Portugāles sklerotisko ekonomiku? Vai arī, iespējams, Pedro Passosa Koelho, lielākās labēji-centriskās opozīcijas partijas (ko bieži kļūdaini sauc par sociāli-demokrātisko) līderi apsūdzēs valdības graušanā, tirgus destabilizācijā un reformu novilcināšanā?       

Politiskā krīze Portugālē notikusi ļoti nevietā. Starp citu, jau ne pirmo reizi lēmumu pieņemšanas process ES, kas tā arī neizceļas ar operativitāti, ir atkarīgs no notikumiem valstu iekšienē. Un, tomēr, diplomāti un amatpersonas cenšas šajā situācijā rast pozitīvo: sociāldemokrāti piekrīt valdības fiskāliem mērķiem, bet tiem nepatīk Sokratesa izvēlētie to sasniegšanas paņēmieni. Ja vēlēšanas palīdzēs Portugālei iegūt valdību ar stabilu vairākumu un gatavību reformām, ilgtermiņa perspektīvā, tam būs pozitīva loma, gan valsts liktenī, gan arī euro liktenī.    

Citiem vārdiem, krīze Portugālē pasvītro, ka “kompleksais” parāda krīzes risinājums vēl arvien nav pilnvērtīgs un pārdomāts. ES stabilizācijas fondā ir nauda Portugāles glābšanai. Bet vai tās pietiks Spānijai, ja tā tāpat būs uz bankrota robežas? Diezin vai. Tieši tāpēc darījums tika vērsts, pirmkārt, uz ES stabfonda kredīt-jaudu palielināšanu līdz 500 mljrd.euro.

Pamatfonds, tā saucamais Eiropas Finansu Stabilitātes nodrošināšanas instruments (EFSF), var sniegt tikai 250mljrd euro, kaut arī paredzēts 440 mljrd.euro. 

Tomēr pirms paplašināt fondu, nepieciešams vienoties par to, kā izskatīsies pastāvīgs stabilitātes nodrošināšanas mehānisms, kas stāsies spēkā 2013.gadā. Bija gaidāms, ka tieši šo jautājumu atrisinās finansu ministri pagājušajā nedēļā, bet Angela Merkele, Vācijas kanclere, atkal pacēla šo jautājumu, paziņojot, ka viņai nepieciešams palielināt iemaksu periodu stabfondā (tai skaitā, lai izvairītos no nepieciešamības ieguldīt lielas summas 2013.gadā, kad Vācijā būs parlamenta vēlēšanas). Spriežot pēc visa, viņai izdevās uzstāt uz savu. Par tekošā “īslaicīgā” EFSF paplašināšanu arī it kā vienojās, kopējos vilcienos. Tomēr, galīgais lēmums atlikts līdz jūnijam. Šoreiz politisko problēmu Somijā dēļ.

Helsinki atsakās parakstīt jebkādas vienošanās attiecībā uz šo, kamēr valstī nenotiks vēlēšanas. Daļēji, tas ir konstitucionāls aspekts, jo nāksies sasaukt parlamentu ārkārtas sēdei, lai apstiprinātu Somijas iemaksu palielinājumu, gan naudas izteiksmē, gan arī ar garantiju palīdzību.

Daļēji – nevēlēšanās “bojāt reputāciju” pirms vēlēšanām. Gaidāms, ka vairākumu balsu iegūs labēji-centriskā Nacionālās koalīcijas partija ar tagad esošo finansu ministri Jurki Katainen vadībā. Tomēr viņai spēcīgs pretinieks – True Finns partija (Patiesie somi), kas pieturas populistiskiem lozungiem pret imigrāciju un pret ES. Pēdējā laikā tā būtiski nostiprinājusi savas pozīcijas, lielākoties somu neapmierinātības dēļ attiecībā uz Somijas iemaksām Grieķijas un Īrijas glābšanai. Prasīt Somijai iedot vairāk naudas līdz vēlēšanām – tas nozīmē nostiprināt “Patieso somu” pozīcijas. Pie tā paša rezultāta novedīs nepieciešamība glābt Portugāli. Tāpēc Somijas un Portugāles politiskie līderi tagad “lūdzas par vienu”: lai valstij nenāktos prasīt naudu tuvākajā laikā.                 

Sagatavots pēc The Economist materiāliem.