Ar deficītiem viss ir daudz sarežģītāk

Jau pašā sākumā tirgus reaģēja uz deficīta palielinājuma datiem Lielbritānijā ar rentabilitātes pieaugumu uz valsts obligācijām, tomēr, pēc tam situācija nedaudz stabilizējās. 

Pēc Morgan Stanley procentu likmju stratēģa Entonija O’Braiena vārdiem, britu valsts obligāciju rentabilitāte pārsniegusi rentabilitāti par analoģiskiem vācu papīriem. Pēc viņa viedokļa, to var izskaidrot daļēji ar to, ka 10-gadīgi papīri “apdzen” pārējos, jo tirgus gaida emisijas apjomu samazināšanos. 

Deficīta samazināšanās plāns paliek spēkā, bet tā realizācijas tempi tiks samazināti.

Lielus deficītus grūtāk samazināt: Prognozes par valsts parāda dinamiku, kas publicētas Budžetā, izrādījās vienlaicīgi sliktākas par mūsu gaidīto un sliktākas par Budžeta Komitejas prognozēm, kas publicētas novembrī. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados valsts obligāciju emisijas apjomi pieaugs, bet reizē ar tiem pieaugs arī parāda jūga apmēri. Šajās prognozēs ir neliela fiskālā neprecizitāte daļā, kur teikts par deficīta samazināšanas tempu palēnināšanos salīdzinājumā ar gaidīto. 

2011.-12.gados deficīts 4 miljrd.st.mārc. pārsniegs iepriekšējo Budžeta Komitejas prognozi, t.i., sastādīs 7.9% no IKP, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 7.6%.

Uz tagadējā parlamenta pilnvaru termiņa beigām (2014.-15.g.) deficīta apmērs par 11mljrd.st.mārc. pārsniegs iepriekšējo prognozi (2.5% no IKP pēc jaunās prognozes pret 1.9% pēc iepriekšējās).

Arvien spēkā: Neskatoties uz pārskatīšanu paaugstināšanas virzienā, Lielbritānijas valdība, spriežot pēc visa, vēl cer sasniegt savus fiskālos mērķus, kas uzstādīti, ņemot vērā Budžeta komitejas prognozes. Lūk, šie mērķi:

1)      noformēt korektētu budžeta bilanci, ņemot vērā ciklu uz 2015./2016.g.;

2)      nodrošināt parāda līmeņa samazinājumu (kā daļu no IKP) uz 2015./2016.g.

Pēc Komitejas viedokļa, varbūtība, ka valdībai izdosies izpildīt cerēto, vēl arvien virs 50%. Bez tam, saskaņā ar Komitejas prognozēm, abi mērķi var tikt sasniegti gadu pirms plānotā. Uz parlamenta pilnvaru termiņa beigām budžeta bilance, kas korektēta, ņemot vērā ciklu, būs par vienu desmitdaļu zemāka (0.4% no IKP), bet tīrais parāds par 1.7% augstāks (70.5% no IKP).

Kāpēc fiskālie mērķi vēl arvien izpildāmi, neskatoties uz prognožu pasliktināšanos?

Pirmkārt, pēc Budžeta Komitejas viedokļa, ekonomikā pieaugs neiesaistītās ražošanas jaudas, kas ļaus neitralizēt struktūras deficītu. T.i., patapinājumu/aizguvumu pieaugumam būs ciklisks, nevis struktūras raksturs. Piedāvājamais jaudu pieaugums būs saistīts ar pieaugumu tempu palēnināšanos tuvākajā perspektīvā. Pie tam, mainot pieauguma prognozi Komiteja atstāj iepriekšējo prognozi pēc kopējā trenda.   

Otrkārt, tehniskās izmaiņas palīdzēja nedaudz nolīdzināt parāda sloga prognozi. Pēc nacionālā statistikas biroja datiem, parāda daļa tiks izmantota augsti likvīdu aktīvu iegādei (valūtas rezervju), kompensējot tādā veidā tīrā parāda rādītāju valsts sektorā. Kopējais deficīta pieaugums (PSNB) uz 2015./2016.g. sastādīs 43 mljrd.st.mārc., salīdzinot ar tīrā parāda pieaugumu par 38 mljrd.st.mārc. 

Gatavība piekāpties. Tas fakts, ka valdība “pieļāvusi” deficīta prognožu pasliktināšanos, jau interesants pats par sevi. Tas apstiprina, ka, ja ekonomikā sāksies recesija, valdība iedarbinās automātiskos stabilizatorus. Neskatoties uz savu uzticību izdevumu samazināšanai un nodokļu paaugstināšanai, valdība, visdrīzāk, pieļaus “fiskālās pozīcijas pasliktināšanos”(īpaši, ņemot vērā to, ka Budžeta Komiteja uzskata ar to saistītos aizguvumus, lielākoties, “par cikliskiem”).   

Komitejas prognožu pieaugumu daudzējādā ziņā nosaka inflācijas pastiprināšanās.

1)                  Inflācijas prognožu pieaugums: Komiteja deficīta prognožu pieaugumu saista pamatā ar inflācijas gaidām. Komiteja pārskatīja valsts izdevumu datus, kas “pirmkārt, atspoguļo mūsu inflācijas prognožu ietekmi uz sociālo stabilitāti un procentu izmaksu par parādsaistībām”. Izdevumu prognozes palikušas iepriekšējās, pie tam daudzi ietekmes faktori, bieži, neitralizē cits citu. Viens no iemesliem, kuru dēļ inflācija tik negatīvi ietekmē valsts finanses, ir tas, ka cenu pieaugums praktiski nekādi neatspoguļosies uz darba algu pieaugumu. Piemēram, uz 2011.gadu vidējo ienākumu pieaugums sastādīs tikai 2.0%, bet 2012.gadā - 2.2%. Mēs domājam, ka rādītāji būs nedaudz augstāki, nekā prognozē Budžeta Komitejā. Pēc mūsu domām, darba algas pieauguma tempi 2011.gadā pieaugs: 1) vienošanās par darba algu noslēgtas janvārī-aprīlī, šajā periodā inflācija paliks virs mērķa līmeņa”; 2) patērētāji piedzīvojuši reālo ienākumu samazinājumu 2010.gadā, tāpēc darbinieki, iespējams, nonāks pie secinājuma, ka tiem pienākas daudz augstāka atlīdzība, jo viņi palīdzējuši pārdzīvot krīzi.

2) Vāja pieauguma prognoze: Budžeta Komiteja pārskatīja savu pieauguma prognozi tuvākajai perspektīvai. Tas saistīts, pirmkārt, ar patēriņa palēninājumu uz dzīves sadārdzināšanās fona. Kūtra pieauguma prognoze jau pati par sevi norāda uz nodokļu iekasējumu samazinājumu.   

3) Politiskie komentāri tiek izvērtēti kā neitrāli finansu plānā. Visu politisko izmaiņu ietekme uz finansu sfēru bija ļoti nenozīmīga ( uz 2014./2015.gadu tā samazinājās par 115 mljrd.st.mārc.). Tikai pieci no piedāvātajiem pasākumiem būs dārgāki nekā +/- 1mljrd., ko piedāvā parlaments. Svarīgākais bija lēmums par degvielas nodokļa ieviešanas atlikšanu. Visstingrākais mērs bija nodokļu atvieglojumu un nodevu izmaiņa kompānijām, kas strādā Ziemeļjūrā.   

Budžets neietekmē kopējo ekonomisko prognozi

Inflācija: Budžetā bija vairākas izmaiņas, kas attiecas uz nodevām par degvielu, alkoholu un tabakas izstrādājumiem. Kopumā, pēc mūsu novērtējuma, tie gandrīz nekādi neietekmē inflācijas prognozi. Mēs arī iepriekš paredzējām, ka uz aprīli ieplānotais nodevas paaugstinājums degvielai nenotiks.

IKP pieaugums. Kopumā mūsu izmaiņas prognozē nenozīmīgas: 1) Jauna pieeja pieauguma tempu uzskaitei var pozitīvi ietekmēt IKP prognozes. Tomēr citi faktori ar uzviju kompensē to. 2) Vidējā perspektīvā budžeta labojumi sekmēs IKP pieaugumu. 3) Tomēr tikai viens uz 2011.-2012.g. ieplānotais deficīta samazinājums atņems no tā 1%.

1) Pieeja pieauguma tempu uzskaitei: Budžeta Komiteja prognozē valsts nominālā un reālā patēriņa, kā arī valsts investīciju - kā IKP daļas palielināšanos 2011.gadā. Ja pieļaut, ka šīs prognozes pareizas (tām pielietojot mūsu personisko IKP deflatoru), tad mūsu pieauguma tempu novērtējumi 2011.gadā prasīs pārskatīšanu paaugstināšanas virzienā. Tomēr mēs nesteidzamies mainīt savas prognozes. Pirmkārt, pēdējie oficiālie patēriņa izdevumu dati vēl tiks pārskatīti un mēs ceram, ka nepieciešams pagaidīt galīgos rezultātus par 4 kvartālu, kas tiks publicēti nākamajā nedēļā. Otrkārt, ņemot vērā būtiskus izdevumu samazinājumus vairākās nozarēs, uz 2011.-2012.g. ieplānotos grūti aprēķināt ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai (izmantojot jaunos budžeta datus un Budžeta Komitejas novērtējumus, mēs nonācām pie secinājuma, ka kopējais samazinājumu apjoms 2011.-2012.g. reālā izteiksmē būs 4%). Bez tam, pēdējie inflācijas dati likuši mums pārskatīt savas cenu spiediena prognozes paaugstināšanas virzienā. Tādā veidā, mēs uzskatām, ka tie kompensēs prognožu izmaiņas attiecībā uz patēriņa izdevumiem.       

2) Potenciālie pozitīvie faktori vidējā perspektīvā: Budžeta ietvaros tika paziņots par vairākiem politiskiem mēriem. Kā arī tika gaidīts, daudzi no tiem bija virzīti uz biznesa uzturēšanu. Viena no ievērojamākajām izmaiņām kļuva papildus korporatīvā nodokļa samazināšana. Šajā gadā tas tiks samazināts par 2%. Mēs domājam, ka šie mēri, kopumā pozitīvi atspoguļosies uz IKP pieauguma tempiem vidējā un ilgtermiņa perspektīvā.  

3) Tomēr pirmās deficīta samazināšanas sekas būs negatīvas. Bez tam, „pro-korporatīvo” mēru ietekmi pietiekami grūti izmērīt. 2011.-2012.gados reālo izdevumu samazinājums, nodokļa uz bagātību un privātpersonu ienākumu nodokļa izmaiņa, kā arī PVN paaugstināšana novedīs pie IKP tempu samazinājuma par 1%. 

Monetārā politika: Pagaidām jaunais Budžets nekādi nav ietekmējis ienākumus par obligācijām. Bez tam, mēs ceram, ka Anglijas Banka, dotajā etapā, vēlas atstāt savas prognozes attiecībā uz pieaugumu bez izmaiņām. Kas attiecībā uz inflāciju? Ņemot vērā esošās prognozes (izņemot mūsu), mēs domājam, ka Anglijas Bankas novērtējums attiecībā uz politisko izmaiņu tīro ietekmi (t.i., attiecībā uz nodevu apmēru) uz inflāciju, sakritīs ar Budžeta Komitejas novērtējumu. T.i., paredzēt samazinājumu par 0.1% 2011.-2012.g. Tas ir labs jaunums monetārās politikas Komitejai, tomēr tā neko būtiski nemaina likmes prognozēs. Mēs joprojām uzskatām, ka pirmais paaugstinājums notiks šī gada augustā.    

Jauna fiskālā piekāpšanās

Budžeta Komitejas prognozes kā iepriekš mums liekas pārāk optimistiskas. To realizācijai nepieciešamas vai nu jaunas fiskālās piekāpšanās attiecībā uz deficīta samazinājuma tempiem, vai arī jauni stimulējoši mēri. Pēc mūsu ieskatiem, valdība dod priekšroku iet pa piekāpšanās ceļu.

Sagatavots pēc Morgan Stanley materiāliem